Dažas brīnumpardomas

Tuvojas Latvijas valstij nozīmīgi datumi un, vairāk nekā parasti, tautai ir vērts paskatīties uz sevi. Vakar izlasīju "LA" Egīla Līcīša pārdomas par Preses departamentu un latviešiem, fragmentu nevaru nenocitēt!

"...Latvijas valstis valstiskumam tepat valsts iekšienē netrūkst naidnieku, kurus derētu pieskatīt. Līdz ar to jaunais nodibinājums jāstutē nevis uz māla kājām, kā nevarīga preses politikas orgdaļa, bet jāapbruņo vismaz ar sēņu nazīti indīgu mušmiru izgriešanai. Mums ir ielaista slimība, ka zināmus laikrakstus piepēdo pretējās ideoloģiskās frontes karotāji, un viņi kurā katrā laikā šķērso sarkanās līnijas, ko citās valstīs nekautrējās vērtēt kā melus un naida kurināšanu, kamēr demokrātiskā Latvijā uz noziedzībām pret valsti noskatās kā no panorāmas rata un ar likumu aizliedzamas lietas kā "vārda brīvību" un "viedokļu plurālismu". Te izrakstās pikantās vircēs par valsts dalīšanu un autonomijas piešķiršanu Latgalei. Te brīv kara noziedzniekus, kuru vaina pierādīta tiesā, uzdot par varoņiem. Te iet vaļā vēstures viltošana un tiesības apgalvot, ka 1940. gadā Latvijā notika darbaļaužu sociālistiskā revolūcija, ir svēti saglabājamas. Latviešus drīkst zaimot par fašistiem, viņu politiskās partijas saukā par naciķiem, un to neievieto juridiskā kategorijā "nacionālā naida kurināšana". Aizskaroši gan ir, bet gan latvieši pacietīs...


Lietuvā žurgas caurtecei, ko, apmelojot brīvības cīņas, izpludināja no Maskavas kanāla, nekavējoties uzlika likuma aizsprostu.
Kad Saeimas deputāts izņirgājās krievu avīzē par Dziesmu svētkiem, viņu bargi sodīja. Izteica piezīmi...".Ko te piebilst? Vai to, ka Latvijas valstiskuma drupinātāju partija Saskaņas Centrs gūst arvien lielākus panākumus? Pēc kārtējām vēlēšanām arvien biežāk sāk likties, ka latviešiem sava valsts nemaz nešķiet tik vajadzīga. Tajā pašā avīzē, turpat blakus ir raksts par to, ka Lietuvā jau uznācis Lietuvas enciklopēdijas 21. sējums. Latvijā par jaunu enciklopēdiju, cik zinu, tikai spriež, ka vajadzētu tādu uz Latvijas simtgadi - vismaz uzsākt... Toties mums ir jau trešais Urbanoviča un kompānijas melu literatūras sējums. Nudien, ja piedzīvošu simtgadi, būs jānopērk visas trīs (varbūt pa starpu vēl kāda iznāks) un jāuzdāvina mūsu Saeimai - par labu darbu. Tie mēsli jau maksā tikai dažus latus gabalā. Ko gan var gribēt no tautas, kas labprātīgi iznīcina to, par ko mūsu vectēvi cīnījās 1918. gadā. Izrādās, ka pat birokrātisku apsvērumu dēļ "Dvēseļu putenis" mūsu kino metriem ir nevajadzīga filma. Kāds troksnis bija par to - ir vai nav vajadzīga Latvijas Nacionālai bibliotēkai jaunā ēka? Toties, Baltkrievijā gan uzcēla gan jaunu nacionālo bibliotēku, gan nupat - Lielā Tēvijas muzeju, kura kupolā lepni plīvo milzīgs PSRS karogs. Toties mūsu "patrioti" no NA aizbrauc uzspēlēt hokeju ar Lukašenko. Kolosāli, vai ne? Tāpat kā VDK sporta biedrības nosaukums mūsu galvenajam hokeja klubam... brīnumu laikā dzīvojam. Reizēm negribas pat īpaši ilgi dzīvot, lai nepiedzīvotu, kā Latvija atkal pazūd no pasaules kartes! Tā vien izskatās, ka SC ir reāli to panākt... Rīga jau neglābjami zaudēta un tikai pašu, tā saukto "latvisko", pašlabumā dzīvojošo partiju dēļ.