Brīnumu zirgs

image001Citāda pasaule, 11.numurs, 2012.g.

Vienradzis nav tikai izdomāts pasaku tēls. Zirgam līdzīgais dzīvnieks ar ragu pierē reiz patiesi eksistēja, - ir pilnīgi pārliecināti daži mūsdienu pētnieki, pierādījumus tam sniedz antīkie teksti.

 

 

 

 
 

 

 
  1. 1. Pirmatklājēji
 

398.gadā priekš Kristus senais grieķis Ktēsijs rakstīja par savdabīgu dzīvnieku ar vienu ragu, ko redzējuši ceļotāji. Šis ir senākais vēstījums, kur pieminēts vienradzis, kas saglabājies līdz mūsu dienām. Ktēsijs neredzēto zvēru salīdzināja ar savvaļas ērzeļiem, tikai ar baltu ķermeni, purpursarkanu galvu un tumši zilām acīm. Pierē tam auga garš rags. Ktēsijs dzīvnieku nosauca par monoceros.

 
  1. 2. Ciļins
 

Vēlāk daudzi antīkie vēsturnieki un ceļotāji aprakstīja jaunatklāto dzīvnieku, un tā slava izplatījās tālu aiz Eiropas robežām. Ķīnas senajos tekstos vienradzi sauc par czi-šiņ. Tas ir apbrīnojami smalki veidots un iejūtīgs dzīvnieks, kas soļus sper tik uzmanīgi, lai nesamītu kukaiņus. Ciļiņs arī neēd zaļu zāli, jo tā ir dzīva, un pārtiek tikai no sausiem stiebriem.

 
  1. 3. Baltais zvīņesis
 

Japāņu vienradzis ir kirins, kura balto ķermeni klāj zvīņas. Tas ir veiksmes un labklājības simbols un parādās brīdī, kad dzimst jauns tautas līderis un valsti sagaida jauna ēra. Nostāsts vēsta, ka kirinu redzējusi Konfūcija māte.

 
  1. 4. Jaunavu pielūdzējs
 

 image002

Leģenda vēsta, ka vienradzis parādās tikai nevainīgām meitenēm. Vienīgi jaunavas spēj to pieradināt. Tas notiek tā: jaunā meitene apsēžas mežmalā un, kad dzīvnieks parādās, ar maigumu vilina to aizvien tuvāk. Vienradža uzticība būs iegūta, kad tas ieliks galvu klēpī un aizmigs. Tieši šajā brīdī mednieki varēs iegūt tik vērtīgo vienradža ragu.

 
  1. 5. Jūras vienradzis
 

Ikviens karalis tīkoja savā īpašumā kausu no vienradža raga, jo ticēja, ka tas spēj neitralizēt slepus pielietu indi. Patiesībā drošais biķeris lielākoties bija izgatavots no vaļveidīgo kārtas pārstāvja narvaļa ilkņa. Tas pēc izskata bija līdzīgs tam, kādu attēloja vienradža ragu, - vītņveida. Dažkārt narvali sauca par jūras vai ūdens vienradzi.

 
  1. 6. Maģija
 

Rietumu vienradzis brīnumainās spējas ieguva viduslaikos. Bestiārijos – viduslaiku dzīvnieku un augu rokasgrāmatās – tas attēlots gan kā teiksmains nezvērs, gan cēlākais starp visiem dzīvniekiem. Vienradzi uzskatīja par nemirstīgu, un viņa mežā valdīja mūžīgais pavasaris.

 
  1. 7. Pretinde
 

Mīts par vienradža pretindes ragu nav radies tukšā vietā. Mūsdienās zināms, ka spēja absorbēt indes piemīt pulverim, kas iegūts no Indijas degunradža raga, un tas darbojas līdzīgi kā aktīvā ogle.

 
  1. 8. Dziedējošās asaras
 

Viduslaikos īpašas brīnumspējas piedēvēja arī vienradža asarām. Tās spēja lauzt burvju uzlikto pārakmeņošanās lāstu un aidzīvināt mirušos.

 
  1. 9. Īsts!
 

Daži pētnieki ir pārliecināti, ka antīkajos avotos par vienradzi nosauktais dzīvnieks nav izdomājums. Senie romieši vai grieķi aprakstīja degunradzi vai arī bija nejauši liecinieki līdzīgai ragu anomālijai, kādu novēroja Itālijā. Iespējams, par vienradzi uzskatīja oniksu, kura garie ragi profilā izskatās kā viens, vai arī dzīvnieks vienu ragu bija nolauzis savstarpējās cīņās.

 
 

10. Toskānas brīnums

 
 

2008.gada jūnijā Toskānas dabas parkā Itālijā pētnieki ievēroja, ka kādai aptuveni 10 mēnešus vecai stirnai divu ragu vietā ir izaudzis tikai viens. Iespējams, šāda anomālija var būt viens no izskaidrojumiem senatnē radītajam mītam par vienradzi.

 
 

11. Simbols

 
 

 image003

Kristietībā vienradzi asociēja ar Jaunavu Mariju. Tas dzīvoja pasakaini skaistā dārzā un bija šķīstības un nevainības simbols.

 
 

12. Vizītkarte

 
 

Valdnieki un dižciltīgie vienradzi bieži iekļāva savos oficiālajos simbolos: ģerbonī, dažkārt arī zīmogā. Tas simbolizēja piesardzību, šķīstību, apdomību, arī stingrību un bardzību.

 
 

13. Mazs un melns

 
 

Slavenais 13.gadsimta ceļotājs Marko Polo bija pilnīgi pārliecināts, ka ir starp retajiem laimīgajiem, kurš redzējis vienradzi. Viņam to parādījuši indieši. Tomēr redzētais ceļotājam sagādāja lielu vilšanos. Marko Polo rakstīja, ka nespēj iedomāties te zilonim, te mežacūkai līdzīgo neglīto dzīvnieku daiļas jaunavas klēpī. Arī tik daudzinātais rags bija necils – mazs un melns. Visticamāk, Marko Polo aprakstīja Sumatras degunradzi.