Bezpilota auto problēmas.

No Karinas Meļnas raksta izdevumā "Taini Vseļennoj", 2017. gada 3. numura.

Mēs arvien vairāk tuvojamies laikmetam, kad ielas pildīs bezpilota automašīnas, tas būs ļoti ērti pasažieriem vai vienkārši auto īpašniekiem. Ievadi vai nosauc galamērķi un auto uz turieni aizved. Tev nav jāuztraucas, ne par ko. Taču viss jaunais rada jaunas problēmas.

Vadītāj, jūs esat atlaists.

Iespēja, ka nosacīti drīz tiks ieviesti bezpilota automašīnas, paredz visai rožainu perspektīvu. Roboti nenogurst, braukšanas laikā necenšas sūtīt SMS un nelieto alkoholu. Tie ņem vērā daudz vairāk faktoru, nekā pats pieredzējušākais vadītājs. Saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem, bezpilota auto izmantošana jūtami samazinās satiksmes noteikumu pārkāpumu skaitu uz ceļiem. "Tesla Motors" dibinātājs Ilons Masks pat domā, ka tad, kad tiks ieviesti bezpilota auto, cilvēkiem likumdošana pat aizliegs sēsties pie stūres.

Radikāla satiksmes nelaimes gadījumu samazināšana vedīs pie tā, ka tikpat ļoti samazināsies izdevumu segšana avāriju seku likvidēšanai, kas ir simtiem miljardu dolāru gadā. Perspektīva ir vilinoša!

Vēl viens pluss robotauto izstrādē ir tas, ka pilsētas atbrīvosies no pika stundu korķiem. Datorsistēmu navigācija palīdzēs sinhronizēt transporta plūsmu dinamiku. Ja izdosies realizēt projektu, kur viss pilsētas transports būs sabiedrisks, varēs atteikties no 90% privātiem auto, kas atkal atbrīvos maģistrāles no korķiem. Vēl jāņem vērā labvēlīgā ietekme uz ekoloģiju.

No pirmā acu uzmetiena bezpilota auto izmantošana atnesīs tikai plusus. Taču šāda transporta ieviešanas process neizbēgami radīs kļūdas, kas var novest pie visai sliktām sekām.

Masveidīga bezpilota automašīnu ieviešana novedīs pie straujas darba vietu samazināšanas. Tūkstošiem, miljoniem autovadītāju paliks bez darba, sabiedrībai, vienkārši sakot, viņu pakalpojumi vairs nebūs vajadzīgi.

Protams, nebūsim tik lieli pesimisti, izpētot reālās ekonomikas iespējas, drūmā perspektīva vairs neliksies tik drūma. Sākumā inovāciju tehnoloģiju lielā dārdzība bremzēs šo procesu, tāpēc masveidīga pāreja uz automašīnām-robotiem nenotiks. Tātad radikāla transporta revolūcija mums nedraud. Daudziem "stūres amata" speciālistiem pilnīgi pietiks laiks, lai pārkvalificētos vai apgūtu citu specialitāti.

Daudz nopietnāka problēma būs tā, ka vajadzēs risināt daudzas ētiskas kolīzijas, kā arī robotu "izturēšanās" problēmas uz ceļiem.

Ētiski jautājumi.

Pirms pusgadsimta angļu filozofs Filips Futs lika priekšā pasaulei atrisināt problēmu, kas ieguva nosaukumu "vagonetes problēma". Tās oriģinālais formulējums bija tāds: "Smaga, nevadāma vagonete nesas pa sliedēm. Tās ceļā atrodas pieci cilvēki, ko traks filozofs ir piesējis pie sliedēm. Par laimi, mēs varam ar pārmijām novirzīt vagoneti uz citām, rezerves sliedēm. Par nelaimi, arī uz tām atrodas cilvēks, kurš piesiets pie sliedēm, taču - tikai viens. Kādas ir jūsu darbības". Ko jūs izvēlētos novērotāja vietā? Tagad mākslīgā saprāta-autopilota izstrādātājiem ir jārisina šis grūtais jautājums.

Vēloties vispusīgi izpētīt visus variantus, pētnieki no Masačusetas tehnoloģiskā institūta veica lielu aptauju, kura piedalījās simtiem tīmekļa lietotāji. Jāsaka, ka pētījums, nedeva visai pozitīvu rezultātu no cilvēciskuma pozīcijām. Akadēmiķa dzīvība tika novērtēta daudz augstāk par "ierindas" pilsoņa dzīvību, bērniem bija prioritāte vecu cilvēku priekšā. Vairākums domāja, ka piecu cilvēku glābšana ir svarīgāka par viena cilvēka dzīvību.

Morālistu mokas ir jāatvieglo likumdevējiem, jārada jaunus tiesību aktus un CSN. Vadoties pēc tiem, "labi audzināts" bezpilota auto nesāks pilnā ātrumā braukt iekšā pretējā braukšanas joslā, lai glābtu neuzmanīgu gājēju, kurš izskrējis uz ceļa neparedzētā vietā.

Hakeru uzbrukumi.

2015. gadā pāris hakeru-amatieru iebrauca grāvī džipu, iekļūstot tā autopilotā caur borta izklaides sistēmu. Pēc tam paši "ļaundari" visus datus par ielaušanos nosūtīja tieši "Fiat Chrysler", lai kompānija izstrādātāja novērstu sistēmas trūkumus. Tas nav pirmais gadījums, kad "hakeri-altruisti", kas cīnās par cilvēka tiesībām, mērķtiecīgi iekļūst automobiļu vadošajās datorsistēmās, pārbaudot to stiprību.

Vai tāda iespēja radīsies ļaunprātīgiem bezpilota auto uzlauzējiem? Vai tā pagaidām ir tikai paranoja vai reāls drauds? To rādīs nākotne, kas pilnībā atkarīga no robotizētu auto ražotājiem. Pateicoties tam, ka dators būs pieslēgts tīmeklim, bezvadu internets ļaus piekļūt, ne tikai automobiļa elektroniskajam saprātam, bet arī tā pasažieru personālajiem gadžetiem. Tādā gadījumā lepnajam, prestižā auto īpašniekam būs jābūt priecīgam, ja ceļojuma laikā no viņa konta vienīgi pazudīs kāda entā naudas summa. Ja būs tāda vēlēšanās un pietiekošs aprīkojums, tad katrs datorurķis spēs pieslēgties borta navigatora sistēmai un aizvedīs auto tieši virsū stabam, vai iebrauks ar to pretējā joslā, tiekot vaļā no nevēlamas personas. Nemaz jau nerunājot par iespēju bloķēt izejas un auto maršrutu pārprogrammējot tā, lai nolaupītu tā pasažierus.

Taču pēc konsaltinga kompānijas EY izpilddirektora Rainera Šolca vārdiem, ražotājiem informācijas drošības aprīkošana tālu nav pirmajā vietā. Viņu galvenais uzdevums: visīsākā laikā radīt darboties spējīgu produktu, ko ātrāk izmest tirgū.

"Pēc pusotra gadu desmita lielākā daļa no automašīnām būs pieslēgtas internetam. Katra no tām būs potenciāls hakera mērķis", - Šolcs saka.

Izstrādātājiem vajadzētu kārtīgi padomāt par bezpilota automobiļu aizsardzības sistēmu pret hakeru uzbrukumiem, jo vairāk, kā teikts, šādi incidenti jau notiek pašlaik.

P.S.

2016. gada 14. februārī notika pirmais ceļu satiksmes negadījums, izmēģinot Google bezpilota auto, kas notika nevis cilvēka vainas dēļ, bet gan datora kļūdas dēļ. Kārtējā izmēģinājuma braucienā, mēģinot pārkārtoties blakus rindā, automašīna ietriecās autobusā, jo nolēma, ka tam viņš ir jāpalaiž garām. Par laimi, upuru nebija, tikai iebuktēti sāni pašpārliecinātajam Google audzēknim.