Alternatīvā vēsture un stīmpanks Skota Vesterfelda izpildījumā.

000-alternativa-realitateLekcija nolasīta LatCon 2014 Alternatīvā vēsture ietvaros 2014.gada 3.maijā.

Alternatīvā vēsture ir fantastikas žanrs, kas veltīts tādas realitātes attēlošanai, kas varēja būt, ja vēsture kādā no saviem lūzuma momentiem (bifurkācijas punktiem jeb ceļa dalīāsanās punktiem) aizietu pa citu ceļu. Nevajadzētu sajaukt šo literatūras žanru ar alternatīvajām vēstures teorijām, kas uzskata pagātnes ainu, ko attēlo vēstures zinātne, par daļēji vai pilnīgi kļūdainu.

Vienā no jaunākajiem fantastikas žanriem ― stīmpankā arī ir tieša saistība ar alternatīvo realitāti, taču šajā gadījumā jau no definīcijas ir skaidrs, ka šāda realitāte diezin vai ir reāla.

Žanra īpatnības.

Darbos, kas radīti alternatīvās vēstures žanrā, obligāts elements ir vēstures gaitas izmaiņas pagātnē (attiecībā pret darba radīšanas laiku). Vēsture var mainīties nejauši, var notikt ārējo spēku iedarbībā, piemēram, atnācēji no nākotnes utt. Notikušais var būt saistīts ar labi zināmiem vēsturiskiem notikumiem vai personām vai arī ar kaut ko nenozīmīgu. Rezultātā vēsture «sadalās» un notikumi sāk attīstīties pa citu ceļu.

Dažos variantos dalīšanās rada citu realitāti un darbība sāk attīstīties paralēlos Visumos: vienā turpinās notikumi, ko mēs reālā dzīvē esam piedzīvojuši, otrā sāk attīstīties pa citu ceļu.

Variantā ar ceļošanu laikā varoņi cenšas jauno realitāti izmainīt atpakaļ vecajā gultnē vai nostiprināt jauno.

Alternatīvajai vēsturei (dažās valodās lieto terminu – Uchronia) ir vairāki apakšžanri:

- kriptovēsture. Realitāte tiek attēlota gandrīz tāda, kāda tā ir, taču ar pieņēmumu, ka to veido kādi apslēpti spēki, kas regulāri iejaucas vēsturiskajos procesos, paši paliekot ēnā (tie var būt atnācēji, magi, tie paši masoni utt.);

-kontrfaktiskā vēsture. Autors paņem kādu nozīmīgu vēsturisku faktu un mēģina iedomāties, kas būtu, ja notikumu iznākums būtu tieši pretējs tam, kas īstenībā notika. Piemēram, kas notiktu, ja ASV Pilsoņu karā uzvarētu Dienvidi vai arī vispār Amerika netiktu atklāta un pēc pāris gadsimtiem pie Eiropas krastiem piestātu acteku kuģi, ja 1. pasaules karš nebūtu sācies vai komunisti netiktu pie varas 1917. gadā, kāda būtu pasaule, ja nacistu uzvarētu 2. pasaules karā. Iespēju daudzums nav ierobežots;

-alternatīvā bioķīmija. Tas jau ir dziļāk fantastikā: kāda būtu dzīve uz Zemes, ja mums būtu cita bioķīmija;

-alternatīvā ģeogrāfija. Kā attīstītos cilvēces vēsture, ja Zemeslodes karte nebūtu tāda, kāda tā ir tagad;

-stīmpanks - žanrs, kas rāda, kāda būtu sabiedrība, ja uzplauktu tās tehnoloģijas, kas bija galvenās XIX - XX gadsimta sākumā;

-dīzeļpanks - kaut kas līdzīgs, tikai ar XX gadsimta 20. - 50. gadu tehnoloģijām.

Visai radniecīga alternatīvajai vēsturei ir postapokaliptika. Pieņēmums, ka cilvēce pārcieš kādu no iespējamām, globālajām katastrofām un kāda ir dzīve pēc tam. Taču tā vairāk attiecas uz iespējamo nākotni, nevis uz alternatīvo vēsturi.

Ir pieņemts nodalīt no tīras alternatīvās vēstures romānus un stāstus par "nokļuvējiem", tas ir cilvēkiem, kas zināmu, vai nezināmu apstākļu dēļ nonāk citā laikā: pagātnē vai arī nākotnē. Klasika ir ne-viennozīmi žanram it kā piederošs - Marka Tvena romāns "Konektikutas jeņkis karaļa Artūra galmā", kura "progresora" darbošanās rezultātā bruņinieki pārsēžas no zirgiem uz velosipēdiem. Taču ir liels jautājums: no vienas puses, līdz ar to vēsture mainās, taču no otras puses, vēsturnieki uzskata, ka karalis Artūrs ir leģenda, nevis īsta vēsture; tad iznāk, ka pati par sevi jau tā ir alternatīvā vēsture, kas tiek mainīta?

Mūsu dienu romāni par nokļuvējiem jeb atnācējiem (tikai no pagātnes), kas nesen izdoti arī latviski, ir: Evas Baronskas romāns "Mocarta kungs pamostas" 003-mocarts(Mocarts atdzīvojas mūsdienu pasaulē ar misiju pabeigt savus nepabeigtos darbus) un Timura Vermeša romāns "Viņš ir atkal klāt" (Hitlers pēkšņi pamostas 2011. gada Berlīnē... un sāk darboties šovbiznesā). 004-vins-ir-klatTēma tātad ir pagātnes cilvēki mūsdienu pasaulē. Taču, jāatzīst, ka tēma ir tieši pretēja alternatīvai vēsturei, jo šeit pasaule nemainās, toties nākas iedzīvoties tajā pašiem varoņiem.

Žanra vēsture.

Par alternatīvās vēstures pamatlicēju uzskata Senās Romas vēsturnieku Titu Līviju001-roma, kas «Romas vēstures» 2. sējumā raksta par iespējamo Romas un Maķedonijas Aleksandra impērijas sadursmi, pieņemot, ka Aleksandrs nenomirst 33 gadu vecumā, bet turpina dzīvot un vadīt savu valsti.

Pagājušā gadsimta amerikāņu fantastikas klasiķa Laiona Sprega de Kampa005-lai-tumsa-nekrit garstāstā «Lai nekrīt tumsa» (1939) arheologs, kas nokļūst Romā, 535. gadā un mēģina glābt Itāliju no Viduslaiku Tumšajiem gadsimtiem. Darbs sarakstīts ar vieglu ironiju un tiek uzskatīts par šī žanra klasiku.

Amerikāņu fantastam Polam Andersonam ir cikls «Laika patruļa» - stāsti par slepenu organizāciju, kuras mērķis ir apturēt nākotnes cilvēku darbību, kas varētu radīt bīstamas vēstures izmaiņas. Dažos stāstos ir runa alternatīvas vēstures pasaulēm. Cikls ir dzirkstoša humora pilns.006-laika-patrula

Klaiska ir arī Filipa K. Dika romāns «Cilvēks augstajā pilī» (1964), kurā attēlota ļoti drūma alternatīvā pasaule, kurā Ass valstis ir uzvarējušas 2. pasaules karā un okupējušas Ameriku.007-cilveks

Amerikāņu rakstniekam Harijam Harisonam008-harisons-1 ir romāns «Transatlantiskais tunelis! Urrā!», kur aprakstīta pasaule, kur amerikāņi ir zaudējuši Neatkarības karu, nodēvējs Džordžs Vašingtons ir sodīts ar nāvi, bet pasaulē valda Britānija un Francija.

Harisons ir sarakstījis arī romānu «Rietumos no Edenes» un vairākus tā turpinājumus. Šeit tiek attīstīts pieņēmums, ka dinozauri nav izmiruši, bet ap to laiku, kad rodas pirmatnējie cilvēki, jau ir augsti attīstītas civilizācijas pārstāvji dabiski ka vecā dinozauru civilizācija saredz cilvēkos konkurentus, bet cilvēki dinozauros ienaidniekus. 010-harisons-3010-harisons-3011-harisons-31012-harisons-4

Mūsdienās viens no slavenākajiem alternatīvās vēstures pārstāvjiem ir Harijs Tērtldavs daudzu alternatīvi-vēsturisko romānu autors. Viens no tiem «Amerikas impērija» (2001-2003), kas stāsta par Ameriku, kurā Pilsoņu karā ir uzvarējuši dienvidnieki.013-amerikas-imperija

Krievu fantastikas celmlauzis (padomju laikā praktiski nezināms) viens no pirmajiem autoriem, kas rakstījis šajā žanrā ir Mihails Pervuhins. Garstāstā «Napoleona otrā dzīve» (1917) Napoleonam izdodas izbēgt no trimdas vietas - Svētās Helēnas salas un viņš Āfrikā rada jaunu impēriju. Romānā «Pugačovs uzvarētājs» (1924) Jemeļjans Pugačovs kāpj Krievijas tronī.014-napoleons

Jau tuvāk mūsu dienām Vasilijs Aksenovs saraksta «Krimas salu» - fantastisku pieņēmumu, ka Krima ir nevis pussala, bet sala. Tas ļauj blakus Padomju Savienībai eksistēt Krievijas anklāvam ar citu politisko iekārtu (līdzīgi kā ĶTR un Ķīnas Republika Taivānā).015-krima

Vjačeslava Ribakova romāns Gravitācijas kuģis Cezarevičs”” stāsta par mūsdienām, taču pasaulē, kurā nav bijuši ne kari, ne revolūcijas. Tāpēc Krievija joprojām ir monarhija, bet darbība risinās ap krievu-amerikāņu projektu lidojumam uz Marsu. 016-gravilet

Arī latviešiem ir savs alternatīvās vēstures rakstnieks Ainārs Zelčs (1958) dzimis Gulbenē, bet par savu pilsētu sauc Alūksni, kur ir tēva mājas, pabeigta vidusskola, tapuši pirmie literārie mēģinājumi. 1979. gadā absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, 1986. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Kopš 1985. gada piedalās izstādēs, tika uzņemts Jauno mākslinieku apvienībā. No atmodas laika līdz 20. gadsimta beigām aktīvi darbojies politikā. Ar rakstniecību Ainārs Zelčs saistīts kopš agras jaunības, bet pirmais darbs – stāsts Sapnis publicēts žurnālā Liesma 1985. gadā. 2003. gadā nodibinājis elektronisko izdevniecību Eraksti, kļūstot par tās vadītāju. Pēdējos gados Aināram Zelčam iznākuši četri romāni, kuros apspēlētas Latvijas vēstures alternatīvās, nenotikušās versijas: 1945 Rīga (2001. gadā saņēmis otro godalgu žurnāla Karogs un Raimonda Gerkena kopīgi rīkotajā romānu konkursā), 1940″, Leģionāri un svaigākais Abrene 2002″, kurā stāstīts par to, kas būtu, ja pirmskara neatkarīgā Latvijas valsts nebūtu okupēta un varētu turpināt eksistēt līdz mūsu dienām. Ja pirms romāna lasīšanas jūs izlasīsiet anotāciju, tad beigās būsiet visai pārsteigti, taču tas tā, lasīšanas ierosināšanai... 017-abrene

No jaunākajiem darbiem citu valstu autoru darbiem var minēt augstākajām fantastikas balvām nominēto Čerijas Prīstas romānu Kaulu kratītājs (2009), kurā apvienots stīmpanks, zombiji un alternatīvā vēsture. Darbība notiek Amerikas ziemeļos 1880. gados, zelta drudža laikā. Tiek uzbūvēta milzu mašīna, kas pētu sadragāt Arktikas ledu, lai tiktu klāt zeltam, taču viss noiet greizi, mašīna iziet no paklausības, sadragā daļu no Sietlas un uzrok indīgas gāzes atradnes, kas, izplūstot laukā, pārvērš cilvēkus zombijos. Protams, nav nekāds brīnums, ka rakstniece jau veido veselu seriālu The Clockwork Century par tālākiem notikumiem.018-prista

Nav akmenī iekalts, ka stīmpanku interesē tikai retro alternatīvajā pagātnē. Piemēram, Krisa Vudinga romānā Atriebības Ūdenskritumi (2009) darbība norisinās alternatīvajā nākotnē, kur kuģa kapteinim Darianam Frejam ar savu kuģi Ketija Džeja un dīvaino apkalpi jādodas uz pirātu pilsētu, lai atšķetinātu bīstamu sazvērestību un paglābtos no saviem ienaidniekiem. Romāns ir veidot veco, labo piedzīvojumu romānu garā un zem nodaļu nosaukumiem var pat izlasīt, par ko tur tiks stāstīts. Autoram jau ir tapuši trīs romāna turpinājumi šai Teiksmai par Ketty Jay. Taču: vai šos romānus var pieskaitīt mūsu apskatāmajam žanram? Cerams, noskaidrosim vēlāk.018a-vudings

Skots Vesterfelds.

Pilnajā vārdā ― Skots Deivids Vesterfelds (Scott David Westerfeld) ― amerikāņu rakstnieks, dzimis Dalasā (Teksasā), 1963. gada 5. maijā.019-sv-1

Vesterfelds strādā par programistu, raksta mūziku modernajām dejām. Precējies ar austrāliešu rakstnieci Žustīni Larbastjē. Laulātie draugi dzīvo Sidnejā, bet daudz ceļo, visbiežāk uz Ņujorku, Sanmigele de Aljendi (Meksikā), Dunedinu (Jaunzēlandē) vai vēl kaut kur, kur viņiem ienāk prātā aizceļot. Žustīne ir atzinusies, ka viņiem esot tā: «jo tālāk no mājām, jo labāk strādāt».

Pats rakstnieks par sevi kādreiz raksta tā: «Skots Vesterfelds ― tas esmu es. Esmu autors pieciem zinātniski-fantastiskajiem romāniem pieaugušajiem. Es tāpat laiku pa laikam esmu autors-spoks (Krievijā tos sauc arī par «literārajiem nēģeriem»), tas līdzinās braukšanai ar svešu automašīnu, ļoti-ļoti ātri un par lielu naudu. Es varētu pastāstīt, pie kādiem slaveniem autoriem es esmu strādājis, taču pēc tam man nāktos jūs nogalināt!!! Tāpat, es esmu sarakstījis vairākus stāstus, kurus jūs pilnīgi par brīvu varat izlasīt onlainā, taču brīdinu, ka tie satur necenzētu leksiku.»

Vesterfelda debijas romāns ir «Polymorph» (1997). Pēc tam tika izdoti «Fine Prey» (1998) un «Evolution's Darling» (2000). Pēdējais tika «īpaši pieminēts» («special citation»), kad tika paziņoti «Philip K. Dick Award ― 2001» rezultāti un iekļuva avīzes «New York Times» sarakstā «Notable Book for 2000». 2003. gadā pienāca kārta diloģijai «Secība» - «Iebrukums Impērijā» (2003) un «Pasauļu iznīcināšanas kuģis» (2003). Vēl Vesterfelds ir sarakstījis triloģiju «Pustnaktnieki», kurā ietilpst romāni «Slepenā stunda» (2004), «Tumsas pieskāriens» (2005) un «Melnā Pusdiena» (2006). Bez tā visa Skots Vesterfelds ir sarakstījis vairākus stāstus (pats slavenākais no tiem ir «Non-Disclosure Agreement» (2001), tas tika nominēts «Locus-2002»), divas dokumentālas grāmatas un desmitiem darbu bērniem un pusaudžiem. Tāds ir arī cikls, ko apskatīsim tuvāk. Izvēlējos to tāpēc, ka «senatnīguma» dēļ, tas ir bagātīgi ilustrēts.021-vester020-sv-2

Cikls «Leviatāns».

«Leviatāns» («Leviathan») ir pirmais romāns no tāda paša nosaukuma cikla. Veidoja viņš to kopā ar talantīgo kanādiešu mākslinieku Kitu Tompsonu, tāpēc grāmata ir iznākusi veirāk līdzīga tām, kādas tika izdotas XX gadsimta sākumā, kad tika ilustrētas visas grāmatas, arī tās, kas bija domātas pieaugušajiem. Tādā veidā «Leviatāns» pa pusei ir «Viktorijas laiku manga», pa pusei stīmpanks ar «senatnīgu biotejnoloģiju» iestarpinājumiem.pirmais skan

Romāna darbība norisinās 1914. gadā, kad tāpat kā mūsu realitātē lielvaras gatavojas uzsākt karu par pasaules pārdalīšanu, tikai ir vajadzīgs iemesls...

Galvenie varoņi romānā un tā turpinājumos ir divi. Pirmais ir Austroungārijas troņmantinieks princis Aleksandrs, kuram ir jābēg no savas valsts. Viņa paša cilvēki viņu nodod, viņa titulam vairs nav nozīmes. Viss, kas viņam ir palicis, kaujās bojāta kara mašīna un uzticama komanda.

Darina Šārpa ir parasta meitene, kas pārģērbusies par zēnu, jo ļoti gribēja iestāties Britu jaisa kara spēkos, kur meitenes neņem. Viņa ir lielisks pilots, taču visu laiku staigā kā uz naža asmens, lai netiktu atklāta.

Eiropa ir uz kara sliekšņa, taču tā ir cita Eiropa: te mašīnas izskatās kā dzīvas būtnes, bet dzīvas būtnes tiek taisītas kā mašīnas. Lai sāktos asinspirts vajadzīgs tikai iemesls un šis iemesls ir Austrijas erchercoga nogalināšana. Arī viņa ārlaulībā dzimušajam dēlam, sešpadsmit gadu vecajam Aleksandram fon Hogenbergam arī ir pasludināts nāves sods, taču viņam izdodas aizbēgt, izmantojot soļojošo triecienmašīnu «Ciklopu» un saujiņu uzticamu cilvēku. Tajā pašā laikā uz Stambulu ar noslēpumainu diplomātisko misiju dodas dzīvais lidojošais kuģis «Leviatāns». Gaisakuģotāju vidū ir arī Derina Šārpa. Šajā ceļojumā abu galveno varoņu ceļi krustojas visnegaidītākajā veidā un viņiem nākas doties fantastiskā ceļojumā apkārt pasaulei, ceļojumā, kas izmainīs viņu dzīves uz visiem laikiem.pirmais skan 001pirmais skan 005

Taču «Leviatāna» diplomātiskā misija Stambulā gandrīz izgāžas. Osmāņu impērija, kuru briti grib pierunāt kļūt par sabiedrotajiem, vāciešu mudināta, grasās uzsākt karu pret Britāniju un Krieviju. Derina Šārpa saņem slepenu uzdevumu, kura izpilde palīdzētu Turcijai izstāties no kara. Aleksandrs iegūst negaidītus sabiedrotos, izrādās, Turcijā briest revolūcija un revolucionāri grib princim palīdzēt. Un iegūst jaunu draudzeni, kas nostāda neatrisināmas dilemmas priekšā Derinu: viņa arī mīl princi, taču uzdodas par zēnu...pirmais skan 016pirmais skan 027

Lai Turku sultāns nostātos britu pusē, viņam grib pasniegt noslēpumainu dāvanu ― neparastas olas, taču no tām izšķiļas dīvaini radījumi... Ar to beidzas otrais romāns «Begemots».

Tāda ir Vesterfelda izdomātā pasaule, kurā uz gēnu inženieriju balstītā «darvinistu» civilizācija uzsākusi cīņu ar mehāniķu - «skārdnieku» - civilizāciju, bet galvenajiem varoņiem ir jāuzvar bīstamā spēlē, kur galvenā balva ir vara pār milzīgo Osmāņu impēriju un jānosargā mīlestība, cenšoties nosargāt arī savus noslēpumus.

Beigās nevar neteikt dažus vārdus arī par mākslinieku, kas ilustrējis grāmatas un veidojis ilustrācijas arī grāmatai, kas veltīta «Leviatāna» pasaulei. Kits «Vormvuds» Tompsons ir brīvmākslinieks, kura darbus var aplūkot arī viņa mājas lapā. pr-000-tompsonspr-001-uniformspr-002-61iAETGZXLViņa foto gan man neizdevās uziet. Viens no diviem: vai nu viņš negrib atklāt savu identitāti, vai arī es slikti meklēju. Tāpēc izlīdzējos ar viņa avataru.

http://www.keiththompsonart.com/

Mākslas dienasgrāmata.

http://blog.keiththompsonart.com/

Un arī zināmajā portālā Deviant Art.

http://keithwormwood.deviantart.com/

Grāmatas “Leviatāns” treileris ir te:

https://www.youtube.com/watch?v=PYiw5vkQFPw

Izmantoti Vikipēdijas dati un interneta resursi par attiecīgajiem rakstniekiem.

Papildus fakti par alternatīvās vēstures grāmatām.

http://www.uchronia.net/