Alfs. Spalvainais ciemiņš no zvaigznēm._1

Alekseja Jonova raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2013. gada janvāra numura. Nobeigums. Iepriekšējo lasiet šeit.

Ja es būšu vajadzīgs, tad mani atradīsiet pie ledusskapja. (Alfs.)

Visumā ir tik daudz planētu, ka pēc varbūtības teorijas atnācējiem vajadzētu burtiski krist mums uz galvas. Dažreiz tā tas arī notiek. Pats pazīstamākais viesis no citas planētas, protams, ka ir supermens. Taču, izņemot viņu, no debesīm ir krituši arī citi - mazāk vareni, ļoti rijīgi, runāt mīloši un pūkaini citplanētieši. Piemēram, Alfs.

Pirmo reizi ēterā.

Pirmo reizi Polu Fasko doma par pūkainu citplanētieti, kas uzgāžas uz galvas parastai amerikāņu ģimenei apmeklēja 1984. gadā. Ar šo ideju viņš vēršas pie studijas Disney un pie “Mapetu” radītāja Džima Hensona, taču abos gadījumos saņēma atteikumu. Beidzot, 1986. gadā viņš ieskapē “Alfu” telekanālam NBC un saņem atļauju uzfilmēt pilotepizodi. Par režisoru kļūst Toms Petčels, bet Fasko pats ierunā savu varoni. Skatītāji, kas apmeklēja testa izrādi, bija sajūsmā un solīja projektam lielu nākotni. “Alfs” sāk iznākt NBC ēterā pirmdienās, astoņos vakarā.

Uz ekrāna Tanneru ģimenē valda miers un mīlestība, taču attiecības aiz kulisēm bija tālu no ideālām. Lai cik dīvaini tas nebūtu, galvenais iemesls bija pats Alfs.

Gordona lelli vadīja uzreiz trīs cilvēki. Pols Fasko kustināja muti un vienu ķepu. Par otru ķepu atbildēja Liza Baklija, bet Bobs Fapiano ar radiopults palīdzību kontrolēja sejas izteiksmi un ausu kustības. Lai leļļu meistari varētu brīvi piekļūt “aizbilstamajam”, viss filmēšanas laukums bija pacelts uz paceļamas platformas, kuras grīdā bija izveidoti desmitiem caurumu. Isiem trim leļļu meistariem vajadzēja strādāt unisonā, citādi Gordona kustības kļuva nedabiskas. Tāpēc regulāras kļūdas un sabojāti dubļi bija neizbēgami. Katrai ainai ar Alfa piedalīšanos patērēja vairākas stundas, bet, lai uzfilmētu vienu pusstundas garu epizodi, vajadzēja ne mazāk par diennakti.

Tieši tehniskās grūtības piespieda Polu Fasko ierobežot citplanētieša komunicēšanos ar ārējo pasauli un visa darbība faktiski noritēja Tanneru mājas sienās. Tomēr dažās sērijās mēs redzam Alfu pilnā augumā un viņš visai žigli skraida pa telpām un pa ielu. Šajās ainās Alfa kostīmu uzvilka ungāru aktieris Miču Mezaross.

Alfs bija arī kaislīgs muzikants, viņš mācēja spēlēt uz ģitāras, basa ģitāras, sitamajiem instrumentiem un saksofona. Varēja spēlēt arī uz pianino, tomēr tas nebija ērti. Gordonam trūka sarkano taustiņu. Seriāla gaitā Alfs bieži dungoja iemīļotās dziesmas, parodēja dažus aktierus un pat ierakstīja mūzikas klipu Linnai. Visdrīzāk, mūzikas mīlestība Alfam nāca no seriāla veidotājiem. Ne jau velti gandrīz katras epizodes nosaukums bija par godu kādai kompozīcijai.

Fasko rūpīgi slēpa visus filmēšanas noslēpumus. Ilgu laiku uz žurnālistu jautājumiem viņš atbildēja, ka Alfu tēlo īsts citplanētietis. Lai lelle nekādi netiktu bojāta, visi mēģinājumi un aktieru proves notika ar tās kopija, kas bija ieguvusi vārdu Ralfs. Kad 2000. gadu sākumā Alfu uzaicināja uz sarunu šovu, kas bija veltīts telekanāla NBC jubilejai, Pols pieprasīja radīt visus apstākļus, lai leļļu meistaru darbības nebūtu redzamas nevienam, ieskaitot filmēšanas grupu un skatītājus, kas bija pulcējušies zālē. Pēc ieraksta lelle tūlīt pat tika noslēpta čemodānā un izvesta no ēkas.

Tehniskās grūtības slikti atsaucās uz aktieru noskaņojuma. Ja sešus gadus vecajam Bendžijam Gregorijam viss, kas notika laukumā, likās kā spēle, tad tēta Vila lomas izpildītājsMakss raits bija neapmierināts, ka visas labākās replikas dabūja metru garā lelle, bet viņš tēloja otrā plānā. Turklāt, “Alfa” filmēšana izjauca Maksa laulību: viņa sieva piekusa no tā, ka laulenis pastāvīgi aizkavējās darbā. Vairākas reizes aktieris draudēja aiziet prom tieši filmēšanas laikā.

Ceturtās sezonas laikā spriegums bija sasniedzis maksimumu, pēc Ennas Šedinas (Keitas) vārdiem, aktieri vienkārši neizturētu vēl vienu sezonu. Jauno sēriju kvalitāte kļuva arvien zemāka, bet līdz ar to – arī reitingi. 1990. gada sākumā telekanāla vadība jau bija galīgi vīlusies kādreiz populārajā projektā un nolēma teleseriālu slēgt. Pēdējās filmēšanas dienas beigās, Makss Raits klusējot aizgāja uz grimētavu savāca mantas un aizbrauca, ne ar vienu pat neatvadījies. Tomēr, pēc gadiem Raits atdzisa un sāka atcerēties seriālu ar lielāku siltumu. Viņš atzinās, ka svarīgākais tomēr ir bijis tas, ka Alfs skatītājos izsauca pozitīvas emocijas.

Enna Šedina bija izbrīnīta, ka skatītāji tā arī ne reizi neizjuta aizdomas par to, kādos apstākļos tika filmēts viņu iemīļotais šovs. Viņa salīdzināja filmēšanas grupu ar lielu, bet sašķeltu ģimeni, kurā regulāri izcēlās strīdi. Un tas, ka uz ekrāna Tanneri izskatās kā laimīgs un draudzīgs kolektīvs, lieku reizi apliecina aktieru augsto profesionālo meistarību.

Tēlu – cilvēku pamatsastāvs seriālā bija šāds:

-Viljams (Villijs) Frēnsiss Tanners (Makss Raits), ģimenes galva, vienkāršs sociālais darbinieks. Aizraujas ar īsviļņu radio, tieši viņa signāls novirza Alfa kuģi uz viņa mājām. Krāj vilcienu modelīšus, 60. gados ar sievu ir bijuši hipiji, sarežģītas attiecības ar Alfu;

-Ketrīna (Keita) Dafne Haligana Tannere (Enna Šedina), ģimenes māte, mājsaimniece, piestrādā nekustināmo īpašumu sfērā. Ļoti nopietni attiecas pret ģimeni, kaut arī viņas māte uzskata viņu par bērnu un tā pret viņu arī izturas. Vienīgā, kas ģimenē iebilda pret Alfa uzturēšanos mājā;

-Linna Tannere (Andrea Elsone), vecākais bērns Tanneru ģimenē. No paša sākuma lielākais Alfa draugs, kādu laiku Alfs pat tā kā iemīlas viņā, visai kautrīga meitene un Alfs cenšas viņu padarīt drošāku un sabiedriskāku;

-Braians Tanners (Bendžijs Gregorijs), jaunākais ģimenē, arī labs Alfa draugs, negribot nākas melot savam draugam Deividam, kas grib atnākt ciemos, stāstot, kāpēc viņš nevar nākt;

-Nils Tanners (Džims Balloks), Villija brālis, parādās seriālā pēc šķiršanās no sievas, kad brālis viņu paņem pie sevis, gribēdams palīdzēt, izmitina pie sevis Alfu, kad tas traki sastrīdas ar Villiju, taču nespēj citplanētieti izturēt un dara visu, lai strīdniekus samierinātu;

-Trevors Okmoneks (Džons la Mota), skaļš un neaudzināts Tanneru kaimiņš, ierodas visnepiemērotākā brīdī un apēd Alfam atstāto pārtiku, citi radi sēž cietumā;

-Rakela Okmoneka (Liza Šeridana), kašķīga un ziņkārīga kaimiņiene, pilnīgi bez takta un cieņas pret citiem, visu cenšas uzošņāt;

-Džeiks Okmoneks (Džoss Bleiks), Trevora brāļadēls, iepazīstas ar Alfu, kad cenšas nozagt no Tanneru garāžas teleskopu. Alfam izdodas viņu pāraudzināt un viņš pārstāj zagt.

Alfs bez robežām.

Alfs diezgan ātri iznāk ārpus teleseriāla rāmjiem. Uz sitkoma panākumu viļņa tūlīt tiek palaists animācijas seriāls – prikvels, kas stāsta par Gordona dzīvi uz Melmaka. Seriālu rāda NBC no 1987. līdz 1988. gadam. Katras sērijas sākumā uz ekrāna parādījās Alfs-lelle un pastāstīja priekšvēsturi tam, ko tūlīt rādīs skatītājiem. Pēc tam stāstījums pārcēlās uz Melmaka bet pašās beigās Gordons rezumēja redzēto un pastāstīja pāris vārdos, ko varēs redzēt nākošajā sērijā.

Animācijas seriāls arī bija komisks, taču ar daudz lielāku tendenci uz piedzīvojumiem – šeit Gordonu neierobežoja lelles kustību iespējas. Joku lielākā daļa balstījās uz no Zemes viedokļa absurdām darbībām, ko Melmaka iemītnieki uztvēra kā kaut ko pašsaprotamu. Piemēram, lai iestātos slepenajā Majonēzes ložā, varoņiem vajadzēja uzveikt jūras ķemmīti un piespiest to dziedāt. Bet citreiz, lai izglābtu kailgliemežu ganāmpulku, Gordona tēvam nācās pārģērbties ražas klauna kostīmā un uzspēlēt bandžo milzu turnepša priekšā.

Animācijas seriāls otrā sezonā iznāca kopā ar vēl vienu multiplikācijas projektu – ALF Fairy Tales (“Alfa pasakas”). Tā bija komiska pazīstamu Zemes pasaku interpretācija, kur pasaku varoņus tēloja animācijas seriāla “Alfs” varoņi.

Gordonam garām nepagāja arī komiksu taisītāji. 1987. gadā izdevniecība Star Comics, izdevniecības Marvel imprints, sāka izdot komiksu sēriju par spalvaino citplanētieti. Četros gados iznāca apmēram 50 parastu, ikmēneša izdevumu, trīs ikgadējie un daži specizdevumi. Scenāristi stāstīja jaunus stāstus par Alfa dzīvi pie Tanneriem, kā arī rādīja seriāla notikumu alternatīvo versiju. Bieži komiksu lappusēs tika parodēti supervaroņi no Marvel visuma un citi masu kultūras tēli.

Starp citu tieši vienā no komiksiem pirmo reizi parādījās Gordona īstā ģimene: tētis Bobs Šamvejs, māte Flo, brālis Kērtiss un māsiņa Augija. Šis scenārijs bija pilotepizode, kas pagriezta otrādi. Zemes kosmonauts Villijs Tanners nogāžas uz Šamveju māju, uz Melmaka un jau melmakiešiem nākas slēpt citplanētiešu dzīvības formu no cietsirdīgajiem zinātniekiem.

Alfs gūstā.

Kad seriālu aizvēra, Fasko sarunāja ar priekšniecību, ka jaunās telesezonas sākumā viņam ļaus izlaist vismaz vienu, īpašu epizodi, lai pastāstītu par citplanētieša tālāko likteni. Tāpēc ceturtās sezonas pēdējā sērija beidzās ar strauju sižeta pagriezienu: Alfs nokļūst amerikāņu militāristu rokās un uz ekrāniem parādās uzraksts “Turpinājums sekos...”

Taču turpinājums tā arī nesekoja. 1990. gada vasarā NBC vadībā notika izmaiņas un jaunie bosi nesāka pildīt iepriekšējo solījumus. Tikai pēc sešiem gadiem, kad tiesības uz “Alfu” nopirka kanāls ABC, Polam izdevās panākt, ka tiek uzņemta pilnmetrāžas lente “Projekts Alfs”.

Saskaņā ar filmu, Alfs pavadīja vairākus gadus ieslodzīts Edmondsas kara bāzē. Te zinātnieki veica ar nabadziņu eksperimentus, ko kūrēja pulkvedis Milfoils, kas nevarēja ciest citplanētiešus. Īpaša iemesla sūdzēties par dzīvi Gordonam tomēr nebija. Savu kameru melmakietis bija pārvērtis omulīgā midzenī, viņš spēlēja ar cietumsargiem kārtis un ēda picu, neko sev neatsakot.

Ieslodzītā nekaunīgā uzvedība tā nokaitināja Milfoilu, ka tas nolēma piebeigt citplanētieti, bet vainu uzgrūst saviem padotajiem. Divi padotie, kas uzzināja pulkveža plānus, noorganizēja Gordonam bēgšanu. Šamvejs sākumā bija sajūsmā par šādu perspektīvu, bet pēc pirmā strīda ar jaunajiem draugiem aizbēga arī no viņiem. Pēc piedzīvojumu virknes Alfs atkal nokļūst pulkveža rokās, taču pateicoties zinātnieku pūlēm, netiek nogalināts un pat iegūst starpgalaktiskā sūtņa statusu.

Filma fanos izsauca dalītas jūtas. Protams, visiem gribējās uzzināt tālāko Alfa likteni. Taču filmas kvalitāte bija jūtami zemāka par oriģinālu, arī pats citplanētietis bija kļuvis daudz egoistiskāks, niknāks un nepatīkamāks, nekā iepriekš. Neviena Tanneru ģimnes locekļa filmā nebija, par viņu tālāko likteni tika minēts tikai garāmejot: pēc sižeta viņi esot aizbraukuši no Losandželosas uz Islandi.

Tagadne un nākotne.

Vēlāk Alfs vairākas reizes parādījās kā īpašais viesis dažādos televīzijas šovos, tajā skaitā iepriekš minētajā NBC septiņdesmit piecu gadu jubilejas raidījumā. 2004. gadā, kanālā TV Land parādījās pusstundas raidījums “Alfa hītu sarunu šovs”. Alfs un viņa līdzvadītājs Eds Makmehons (pirmoreiz pārī viņi uzstājās jau vienā no oriģinālā seriāla epizodēm) sarunājās ar uzaicinātajām zvaigznēm un rādija komiskus numurus. Šovam reitingi bija ļoti zemi un pēc septītās pārraides to slēdza.

2012. gada maijā Pols Fasko paziņoja, ka plāno atgriezt “Alfu” uz kinoekrāniem kā pilnmetrāžas filmu. Uzņemšanas tiesības esot nopirkusi studija Sony Pictures Animation. Filmas producents būs mums jau pazīstamais Toms Petčets, bet Pols Fasko, protams, ierunās galveno varoni. Taču metru garo lelli, kas sagādāja tik daudz problēmu, plāno aizstāt ar datormodeli. Un, acīmredzot, ne ar vienu vien: klīst baumas, ka filmas darbība norisināsies uz Melmaka.

Grūti spriest par projektu tādā agrīnā attīstības stadijā, taču jau ir skaidrs, ka tas būs pavisam cits, nevis iepriekšējais “Alfs”. Diezin vai tur parādīsies novecojušie seriāla aktieri, jo uz Melmaka viņiem nav ko darīt. Bet bez viņiem Polam Fasko būs grūti sasniegt to burvību, pateicoties kurai, seriālu iemīlēja skatītāji – vēl vairāk, tāpēc, ka “Projektā Alfs” viņam tas neizdevās. Taču mēs cerēsim, ka Fasko vēl ir palicis neizšauts pulveris un mūsdienu tehnoloģijas palīdzēs Gordonam Šamvejam saglabāt kaut vai daļiņu no bijušās burvības.

P.S. Seriāla 1. sērija “A.L.F.”

http://www.youtube.com/watch?v=hfFbY7wFFVQ

Turpat arī nākošās...