Ja skeletu pārdod vienās rokās, zinātniekiem vismaz paliek iespēja to atpirkt vai vismaz vienoties par to, ka viņiem ļaus skeletu izpētīs. Taču, ja kaulus pārdod atsevišķi, iespēja, ka tos varēs pilnvērtīgi pētīt, kļūst minimāla.
Aizvēstures unikālo eksponātu kolekcijas sāka veidoties XIX gadsimtā. XX gadsimta sākumā retumi bija koncentrēti privātās kolekcijās, bet pagājušā gadsimta vidū visā pasaulē sāka valdīt valsts vai sabiedrisko muzeju veidošanas tendence. Mūsu dienās daudzi dārgi eksemplāri nav sasniedzami pētniekiem un muzeju apmeklētājiem. Tā, piemēram, Juras perioda plēsīgā dinozaura - allozaura mātītes skelets, kas bija prototips daudzu Holivudas kinolenšu tēliem, ir nonācis privāta kolekcionāra rokās Eiropā, kurš, kā daudzos tādos gadījumos, ir vēlējies palikt nezināms. Raritāti viņš nopirka par 1,3 miljoniem eiro.
Spekulācijas ar olām.
Taču uzlikt uz galda miljonu par skeletu nevar katrs. Pēdējā izsolē Parīzē paredzamā peļņa no aizvēsturisko atlieku pārdošanas izrādījās mazāka par cerēto. Kaut arī ekstravagantu miljonāru nekad nav trūcis.
Protams, izsoļu pakalpojumus izmanto arī cienījami muzeji, taču daudz biežāk retumus iegādājas bagāti cilvēki, kas nevēlas afišēt savu vārdu. Ir bijuši gadījumi, kad unikāls skelets tiek nopirkts tikai tāpēc, lai pārsteigtu šauru paziņu loku savā ballītē.
Augstās cenas izskaidrojamas ar to, ka trūkst pilnu skeletu. Paleoantologi daudz biežāk atrod izkaisītus kaulus vai pārakmeņotas dinozauru olas. Tā, sensācija bijā Ķīnā atrastās 20 zvīņnešu olas ar embrijiem tajās. Parasti tādas olas maksā no vairākiem simtiem līdz desmitiem tūkstošiem amerikāņu dolāru, atkarībā no olu saglabātības pakāpes. Olas ir ļoti pieprasītas, taču to cena stipri pieaug, ja iekšā atrodas labi saglabājies embrijs. Tad tāda ola kļūst gandrīz vai par “zelta olu” un var maksāt 100 000 vai vairāk dolāru.
Taču nav jādomā, ka parastais cilvēks, kas atradis dinozaura olu, piemēram, gans vai mednieks, vienā mirklī kļūst bagāts. Lieta tāda, ka tādas olas ārēji neatšķiras no parastiem akmeņiem. To arī izmanto izsoļu rīkotāji, kas iegādājas retumus par grašiem un pārdod tālāk pēc maksimālās likmes, kas 500 -1000 reizes pārsniedz sākotnējo cenu.
Kauli maģijai un pontiem.
Pēdējā laikā ir radusies mode uz dažādām rotaslietā, amuletiem un talismaniem, kas veidoti, kā to saka pārdevēji, no aizvēsturisko zvīņnešu kauliem. Cenas tādām lietiņām svārstās no 450 līdz 1800 dolāriem. Ja viss skelets var maksāt miljonus dolāru, tad šī jau ir tīri paceļama cena vidējai klasei.
Tirgotāji liecina, ka šiem priekšmetiem ir dažādas maģiskas un veselību uzlabojošas īpašības. Kulonus iegādājās tie, kas grib izārstēt hroniskas kaites, bet gredzeni tiek uzskatīti par spēcīgu aizsargu. Dziednieki uzskata, ka dinozauru kauli palīdz izārstēt cilvēku kaulu slimības, piemēram, lūzumus, kā arī vairo dzīves enerģiju un uzlabo atmiņu. Populāri tie ir arī starp cilvēkiem, kas nodarbojas ar meditācijām. Garīgo mācību adepti tic, ka zvīņnešu kauli stiprina saites starp ķermeni un dvēseli un pastiprina pašsaglabāšanās instinktu. Vēl dinozaura kauli var kalpot kā talismani ceļotājiem un arheologiem.
Auskari, gredzeni, aproču pogas, ko izgatavo no zvīņnešu kauliem parasti ierāmē ar balto zeltu vai sudrabu. Vīriešiem piedāvā nažus, kuru spali ir izgatavoti no dārgmetāliem, kas inkrustēti ar kaulu fragmentiem. Aizvēsturiskie kauli tiek izmantoti ne tikai greznuma lietu izgatavošanai. Tā, pati dārgākā iPad 2 versija, kas maksāja 8 miljonus dolāru, ir izrotāta, ne tikai ar zeltu un briljantiem, bet arī ar īsta tiranozaura gurna kaula šķēpelēm! Sen izmirušo dzīvnieku kaulus izmanto arī būvniecībā un māju apdarē. Tā Šveicē furoru izsauca savrupmājas būve, kas izmaksāja 12,2 miljardus dolāru. 752 kvadrātmetru lielās mājas apdarei tika iztērētas ap 200 tonnas zelta un platīnas, bet grīda ieklāta ar flīzēm no īstiem tiranozaura kauliem, kas dzīvojis pirms 65 miljoniem gadu! Augstā cena ir saistīta tieši ar šī unikālā materiāla izmantošanu. Starp citu, pirmo reizi dinozauru kaulus izmantoja, būvējot 30 metrus garo, atklāto motorjahtu “History Supreme”, par kuru kāds biznesmenis no Malaizijas samaksāja tieši 5 miljardus dolāru.
Starp citu, bieži pēc ekspertīzes noskaidrojas, ka anotācijā minēto lielo zvīņnešu kaulu vietā, izstrādājuma sastāvā ir ievietoti mazāku vai mazāk zināmu dinozauru kauli. Gadās, ka tie vispār ir... vistu kauli!
Ak vai, mēs dzīvojam īstā nelegālo izrakumu un kontrabandas laikmetā, kad masveidā tiek pārdotas aizvēsturisko dzīvnieku atliekas. Un, ja “trofeju” iegādājas privātpersona, tas bieži nozīmē to, ka zinātnei tā ir zudusi. Šajā gadījumā atliekas netiek klasificētas un aprakstītas, tiek saliktas kopā nepareizi, kas var radīt kardināli nepareizus priekšstatus par šīm radībām. Pagaidām neviena civilizēta valsts nav gādājusi par to, lai totāli aizliegtu pārdot fosīlijas privātpersonām.