Pats ezers ir 494 km garš, bet viņa platums sasniedz 190 km. Vidējais tā dziļums ir 85 metri. Tā ir visai liela ūdenskrātuve, uz tās regulāri izceļas vētras, bet vēja ātrums dažreiz sasniedz pat 120 km/h. Tādos apstākļos ar kuģiem un lidmašīnām var notikt viss kas. Vismaz tā uzskata eksperti. Taču ir bijušas noslēpumainas pazušanas, ko nekādi nav iespējams izskaidrot.
Reisa 2501 pazušana
Komercreisa lidmašīna Northwest Airlines DC-4, reiss 2501, no Ņujorkas uz Sietlu, 1950. gada 23. jūnijs. Uz aviolainera borta atrodas 58 cilvēki. Kad gaisa kuģis lido virs ezera ūdeņiem netālu no Bentonhārboras, dispečers saņem ziņojumu no pilota. Tas lūdz iespēju mainīt ešelonu sakarā ar spēcīgu vēju un negaisu. Pēc šīs ziņas lidmašīna pazūd no radaru ekrāniem.
Tiek izvirzīta hipotēze, ka gaisa laineris ir nogāzies un iekritis ūdenī. Vietējās varas iestādes organizē meklēšanas darbus. Taču katastrofas vietā, ne uz ūdens virsmas, ne ezera dibenā, ne krastā neatrod nekādas pēdas no lidmašīnas atliekām. Neviens tā arī nespēj no6teikt avārijas iemeslus, tie arī šodien ir mīkla'. Nav skaidrs arī tas, vai kāds no lidmašīnā esošiem cilvēkiem ir izdzīvojis vai visi ir gājuši bojā.
[Tomēr notikumam ir turpinājums. Trūkstošā lidmašīna ir objekts ikgadējā meklēšanā, ko veic Michigan Shipwreck Research Associates, kas ir Mičiganā izveidota bezpeļņas organizācija, ko dibināja Klaivs Kaslers (Clive Cussler). Laikam leģenda par citplanētiešiem neapstiprinās.
2008. gada septembrī pētniece, kura veica reisa 2501 avārijas izmeklēšanu, atklāja neapzīmētu kapu, kurā, pēc viņas domām, atrodas dažu 58 upuru paliekas. Valērija van Hēsta (Valerie van Heest) saka, ka cilvēku atliekas no 1950. gada jūnija katastrofas Mičiganas ezerā tika izskaloti krastā un tika apglabāti masveida kapā. Viņa apgalvo, ka viņi tika apglabāti Sv. Jāzepa apgabala kapsētā, neziņojot upuru ģimenēm, un kapa vieta nekad netika atzīmēta. 2008. gada ceremonijā, kurā piedalījās 58 lidojuma 2501 ģimeņu locekļi, tika izvietots liels melnā granīta piemineklis, kurā ir iegravēti 58 cilvēku vārdi un ierakstīts "Ziemeļrietumu lidojuma 2501 piemiņai, 1950. gada 23. jūnijā. Zuduši, bet nekad neaizmirsti".
Vēl viena masu apglabāšanas vieta tika atklāta 2015. gadā Leikvjū kapsētā, Southevenā (Lakeview Cemetery South Haven). Vietne jau sen nebija marķēta, kamēr divām sievietēm, kas strādā ar ģenealoģijas projektu, izdevās to uziet. Tika saziedots kapa piemineklis; tas tika nogādāts kapsētā dažas dienas pirms avārijas 65. gadadienas. Trešdien, 2015. gada 24. jūnijā kapu vietā notika atcerēšanās pasākums. Southevenas mērs Roberts Bars (Robert Burr) kopā ar Kreigu Riču (Craig Rich) no MSRA, nolasīja visu 58 upuru vārdus. Pēc katra vārda lasīšanas atskanēja zvans. https://en.wikipedia.org/wiki/Northwest_Orient_Airlines_Flight_2501 -t.p.]
Kapteiņa Džordža Donnera noslēpumainā pazušana
Vēl noslēpumaināka izskatās kapteiņa Džordža Donnera (George Donnor) pazušana, kas notika 1938. gada 28. aprīlī [citā avotā minēts 1937. gads - t.p.], Mičiganas trijstūra ūdeņos. Kapteinis vairākas stundas atradās uz kapteiņa tiltiņa, vadot kuģi. Pēc tam viņš aizgāja atpūsties pie sevis uz kajīti un palūdza viņu netraucēt 3 stundas.
Kad šis laiks bija pagājis, palīgs piegāja pie kapteiņa kajītes durvīm un pieklauvēja. Atbilde nesekoja. Tad palīgs centās atvērt durvis, kas izrādījās aizslēgtas. Tās uzlauza un atklāja, ka kajīte ir tukša. Tad komanda pārmeklēja visu kuģi, bet savu kapteini nekur neatrada. Iznāk, ka cilvēks ir iegājis savā kajītē, ieslēdzies, apgūlies atpūsties, bet pēc tam bez pēdām pazudis. Līdz pat šai dienai kapteiņa Donnera liktenis ir palicis nenoskaidrots.
Mičiganas trijstūra noslēpumi
1978. gadā dienas gaismu ierauga bijušā lidotāja Džeksona Gurlija grāmata ar nosaukumu "Lielo ezeru trijstūris". Tajā viņš cenšas pārliecināt, ka Mičiganas trijstūra rajonā notiek vairāk noslēpumainu pazušanu, kā Bermudu trijstūrī. Tas pat, ņemot vērā to, ka pēdējais ir daudzas reizes lielāks platībā par pirmo.
Grāmatā minēts arī par gaisa telpas kontroles dienestu virs Mičiganas ezera, ko organizē aviācijas pārvalde. Lidmašīnu pilotiem ir katras 10 minūtes jāsūta signāli dispečeriem uz zemes. Ja kārtējais signāls nepienāk, tad tiek izsludināta trauksme, pēc tās seko glābšanas operācija.
Pateicoties šādai praksei, ir tikušas izglābtas daudzu cilvēku dzīvības. Taču visas avārijas pamatā izsauca dabas apstākļi un ierīču bojājumi, bet no noslēpumainām pazušanām nekāda kontrole pasargāt nevarēja.
Arī šodien notiek neizskaidrojamas kuģu un lidmašīnu pazušanas. Vēl jāsaka, ka Mičiganas trijstūris ir vieta, kur ļoti bieži parādās NLO. Ufologi uzskata, ka tieši Mičiganas ezers pievelk ar saviem ūdeņiem nezināmos lidojošos objektus. Noslēpumainās pazušanas tā arī paliek noslēpums.
http://www.factruz.ru/come_to_him_2/michigan-triangle.htm
Noslēpumi ap ezeru sākās 1891. gadā, kad kāds šoneris "Thomas Hume", kuģoja pa ezeru, lai paņemtu zāģmateriālus. Gandrīz visu nakti vējš pūta kuģa virzienā, "Thomas Hume" pazuda kopā ar septiņu jūrnieku komandu. Koka laiva nekad netika atrasta, un plaša meklēšana nespēja atgūt pat gabaliņu no kuģa atliekām.
Pēc gadsimtu maiņas dīvaini notikumi turpinājās. Visnoslēpumainākais ir "Rosa Belle" gadījums. 1921. gadā vienpadsmit cilvēki uz kuģa, kuri visi bija Dāvida Bentonas ostas nama locekļi, pazuda, un viņu kuģis tika atrasts sabojāts peldam Mičiganas ezerā. Kaut arī izrādījās, ka kuģis ir bojāts sadursmē, neviens cits kuģis nav ziņojis par nelaimes gadījumu un nav ziņota neviena cita kuģa bojāeja. Daudzi atrada incidentu par īpaši briesmīgu, jo "Rosa Belle" tika pārbūvēts no agrāka vraka. 19. gadsimtā tas cieta ļoti nāvējošā, 1921. gadam līdzīgā atgadījumā.