Alūksne - par pilsētu dēvēta jau 16. gs., taču 1702. gadā nopostīta Ziemeļu kara laikā, kā miests atjaunota 1888. gadā, pilsētas tiesības ieguvusi 1920. gadā.

Cesvaine - pēc dažu vēsturnieku domām pilsētas tiesības ir bijušas jau viduslaikos, tikai dokumenti nav saglabājušies, 1577. gadā Livonijas kara laikā pilnīgi nopostīta, vēlāk atjaunota, pilsētas tiesības ieguvusi 1991. gadā.

Ninive jeb Neištetene - 1650. gadā izveidojusies pilsētiņa ar pilsētas tiesībām, nopostīta Ziemeļu kara laikā, tagad tur, Vandzenes pusē, atrodas Dārtes ciems.

Gostiņi - no 1933. gada — pilsētas tiesības. 1956. gadā iekļauta Pļaviņu pilsētas sastāvā.

Grīva - pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā. 1953. gadā pievienota Daugavpilij.

Kalnciems - no 1991. gada 14. novembra pilsētas tiesības. Pēc Latvijas teritoriāli administratīvās reformas 2010. gada 28. janvārī Kalnciemam pilsētas tiesības atņem.

Koknese - no 1277. gada līdz 17. gs. beigām Koknesei bija pilsētas tiesības.

Krustpils - pilsētas tiesības piešķīra 1920. gadā. 1962. g. tika pievienota Jēkabpilij.

Ķemeri - Jūrmalas pilsētas daļa. No 1928. līdz 1959. gadam Ķemeri bija atsevišķa pilsēta.

Lejasciems - 1928. gadā Lejasciems tika pasludināts par pilsētu, bet 1939. gadā Lejasciems pilsētas statusu zaudēja.

Pīlesmiests - 1656. gadā Pīlesmiests ieguva pilsētas tiesības. Ar laiku miests panīka un to 1754. gadā pievienoja Nīgrandes muižai.

Rauna - 15. gadsimtā izveidojas apdzīvota vieta - pilsētiņa (pēc dažām ziņām, tai pilsētas tiesības tā arī neesot piešķirtas).[1] Otrā Ziemeļu kara laikā (1655-1660) nopostīta.

Ašburga - no 1574. gada pilsētas tiesības, pilsētiņa iznīcināta Ziemeļu karā, tagad tur atrodas apdzīvota vieta Reņģe.

Rīgas Jūrmala - Rīgas Jūrmala bija pilsēta, kas izveidota 1920. gada 2. martā uz bijušo Buļļu, Bulduru, Majoru, Valteru un Slokas muižu zemes. No 1946. gada 8. janvāra bija iekļauta Rīgas pilsētā kā Jūrmalas rajons. 1959. gada 11. novembrī Jūrmalas rajons atdalīts no Rīgas un apvienots ar Sloku un Ķemeriem, kļūstot par republikas pakļautības kūrortpilsētu Jūrmalu.

Sēlpils - pilsētas tiesības bija no 1621. gada līdz vismaz 1705. gadam.

Sloka - No 1878. līdz 1959. gadam Sloka bija atsevišķa pilsēta.

Straupe - no 1356. gada līdz 17. gadsimtam tai bija pilsētas tiesības.

Subate - pilsētas tiesības bija no 1680. gada līdz 18. gadsimtam. 19. gs. beigās - 1894. gadā administratīvi apvienoja Vecsubates un Jaunsubates miestus, izveidojot Subates miestu ar ierobežotām pilsētas tiesībām. 1917. gadā Subatei atkal piešķīra pilsētas tiesības.

Ap 650.-800. gadu tagadējās Grobiņas vietā atradās liela skandināvu apmetne Zēburga (Seeburg), senākā zināmā pilsētas tipa apmetne Latvijas teritorijā, mūsdienās latviski saukta par Jūrpili vai Ezerpili.

Livonijas ordeņa valstī 1555. gadā pilsētas bija arī Dzērbene, Piebalga, Trikāta, Rūjiena. Diemžēl tās tika izpostītas Ziemeļu kara laikā. (Dati no Jāzepa Jankevica grāmatas "Latvijas ģeogrāfija", Zvaigzne-ABC, 2005.)

Miesti

Miests ir apdzīvotas vietas apzīmējums Latvijā pirms Otrā pasaules kara. Miests ir neliela pilsētnieku nometne, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību, bet ne zemkopību un zveju. Mājas miestos izvietotas tuvu viena otrai.

Pilsētu un miestu saraksts no Rusova Livonijas hronikas (1577):

Otrā Livonijas galvenā provincē Latvijā, kurā ietilpst arī lībiešu zeme, runā citādā valodā, kuŗu igauņi nesaprot. Pilsētas un cietokšņi, kopā ar viņu miestiem, šinī provincē ir: Rīga, Koknese, Cēsis, Valmiera, Lielvārde, Ādaži, Salaspils, Daugavgrīva, Dole, Limbaži, Sēlpils, Alūksne, Daugavpils, Ikšķile, Rauna, Cesvaine, Sigulda, Aizkraukle, Smiltene, Turaida, Krimulda, Gulbene, Saldus, Ludza, Rēzekne, Viļaka, Jaunpils, Straupe, Burtnieki, Trikāta, Rūjiena, Puiķele, Ērģeme, Augstroze, Mujāni, Ērgļi, Bērzaune, Kalsnava un daudz citas.

Trešā galvenā province Kurzeme. Viņā ietilpst arī Zemgale. Šīs provinces iedzīvotāji runā kuršu un lībiešu valodu un dažos apgabalos arī leišu valodu. Daugava ir robeža starp viņiem un latviešiem. Pilis un miesti Kurzemē ir šādi: Jelgava, Kuldīga, Kandava, Dobele, Durbe, Ventspils, Tukums, Jaunpils, Talsi, Grobiņa, Piltene, Engure, Dundaga, Embūte kopā ar miestu Aizputi. Bauskas pils atrodas Zemgalē.

Ziņas par miestiem Livonijā savā fundamentālajā pētījumā "Latvijas vēsture 1290 — 1500" ir apkopojis arī vēsturnieks I. Šterns.

Miesti Latvijas teritorijā 1629. gadā pēc Altmarkas pamiera:

Kurzemes hercogistē un Piltenes novadā: Durbe, Saka, Skrunda, Saldus, Talsi, Sabile, Kandava, Engure, Tukums, Sloka, Dobele, Alsunga, Nīgrande, Mežotne, Baldone, Nereta, Birži, Subate, Ilūkste;

Zviedru Vidzemē: Sigulda, Rauna, Smiltene, Alūksne;

Poļu Vidzemē: Viļaka, Ludza, Rēzekne.

Kurzemes hercogistes miesti līdz 1642. gadam: Grobiņa, Alsunga, Durbe, Ilūkste, Kandava, Pabērzi, Sabile, Tukums, Jaunjelgava, Saldus, Subate, Talsi, Dobele, Vilkumiests.

1784. gadā miests jau ir Varakļāni. 1785. gadā miesta tiesības piešķir Slokai. 1824. — Līvāniem. 1825. — Kārsavai. 1828. miests jau bija Preiļi. Ap 1830. — Gostiņi. 1834. — gadā par miestu kļūst Sasmaka. 1895. gadā — tiesības piešķir Strenčiem.

Vidzemes miesti 19. gs. beigās: Ainaži, Alūksne, Bolderāja, Mazsalaca, Rūjiena, Salacgrīva. Vidzemes miestiņi 19. gs. beigās: Lejasciems, Koknese, Liagrada (pie Ļaudonas), Madliena, Nītaure, Pļaviņas, Skrīveri, Smiltene. Pie Daugavpils 19. gs. sākumā bija izveidojies Jeruzalemes miests, ko nojauca, būvējot cietoksni, bet 19. gs. beigās — Zemgales miests, ko vēlāk apvienoja ar Grīvu.

Latvijā 1920. gadā bija šādi miesti:

Kurzemē (bijušās guberņas robežās): Dobele, Šenberga, Baldone, Vecauce, Talsi, Dundaga, Sasmaka, Kandava, Sabile, Piltene, Saldus, Saka, Durbe, Grīva, Subate, Aknīste;

Vidzemē: Ķemeri, Ogre (1920), Skrīveri, Stukmaņi, Sigulda, Ligatne, Birži, Kauguri, Ainaži, Smiltene, Karlauka, Salacgrīva, Mazsalaca, Rūjiena, Alūksne, Vecgulbene (1920), Lejasciems un Rīgas priekšpilsētas: Zasulauks, Sarkandaugava, Mīlgrāvis, Bolderāja;

Latgalē: Glazmanka, Krustpils, Līvāni, Nīcgale, Līksna, Krāslava, Višķi, Antonopole, Balvi, Baltinova, Korsovka, Preiļi, Varklani.

Dati par 1920. gadu no K. Dēķena grāmatas "Vadonis dzimtenes mācībā", 1921.

Miesta tiesības tiek piešķirtas arī vēlākajā pirmskara Latvijas laikā, piemēram, Opei (1921) — vēlākajai Apei (1925). 1921. — Vecaucei. 1926. gadā — Balviem.

Pilnīgs Latvijas miestu saraksts, pēc visa spriežot, neeksistē. Minētie dati ņemti no Vikipēdijas (papildināti tur arī ar manām pūlēm).