Lāsma Gaitniece. Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē

Izdevumā hronoloģiskā secībā aplūkotas 20. gadsimta skaļākās krimināllietas mūsu valstī.

Aptvertais laika posms – sākot no 1947. gada (mātes un meitas Šakaļu krimināllieta – kanibālisma gadījumi pēckara Rīgā) līdz 1994. gadam, kad Latvijā viena gada laikā notika ap 400 slepkavību, no kurām lielākā daļa tā arī netika atklātas. Vairākas no aplūkotajām krimināllietām mūsu sabiedrībai ir zināmas, taču, laikam ejot, tās kļuvušas gandrīz vai par urbānām leģendām, piemēram, jau minētā Šakaļu lieta, kur cilvēku izdomājumi un fantāzija tālu pārsniedz realitātes robežas. Vairākas no šīm lietām laika periodā, kad vēl netika izmeklētas un atklātas, ļoti biedēja Latvijas sabiedrību. Skaļākā no tām, iespējams, ir seksuālā maniaka un slepkavas Staņislava Rogaļova lieta, taču ne tikai. Aplūkotas un analizētas arī vairākas krimināllietas, kas lasītājam varētu būt līdz šim nedzirdētas. Tām visām vienojošais faktors ir tas, ka uzmanības fokusā atrodas noziegumi pret personu.

https://buki.lv/product/skandalozakie-noziegumi-latvijas-vesture

Autore.

Lāsma Gaitniece (dzimusi Ģibiete 1981. gada 20. aprīlī Liepājā) ir latviešu rakstniece, literatūrkritiķe, publiciste un žurnāliste. Latvijas Rakstnieku savienības biedre (kopš 2017. gada) un Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas biedre (kopš 2018. gada).

Dzīves gājums

Lāsma Gaitniece dzimusi Liepājā. Viņas māte Silvija Ģibiete ir vācu valodas tulkotāja un literāte. Lāsma 1999. gadā ar labām un teicamām sekmēm absolvējusi J.Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolu. Studējusi Latvijas Universitātē baltu filoloģiju un literatūrzinātni un Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā literatūrzinātni un sabiedriskās attiecības.

Pirmās darbavietas — Liepājas Pedagoģijas akadēmija, kur docēja latīņu valodas kursu (elementārgramatika) un Rīgas 1. medicīnas koledža, kur docēja latviešu valodu un pedagoģiju. Sešus gadus (2007—2013) docējusi latviešu valodu un vairākus citus humanitāras ievirzes studiju kursus Rietumungārijas Universitātē Sombathejā, kā arī Budapeštas Universitātē (ELTE). No 2010. gada novembra līdz 2016. gada novembrim bija Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komunikāciju referente/voluntiere.

No 1996. līdz 2020. gadam bijusi ārštata korespondente reģionālajā medijā "Kursas Laiks" (izdevums likvidēts). Regulāri publicējusies Latvijas Rakstnieku savienības izdotajā laikrakstā "konTEKSTS" (iznāca kopš 2017. gada aprīļa; izdevums likvidēts). Kopš 2017. gada maija ir rakstu krājuma kultūrai un brīvai domai “Jaunā Gaita” redkolēģijas locekle. No 2020. gada decembra līdz 2022. gada decembrim bijusi korespondente žurnālā "Skola un Ģimene" (izdevums likvidēts). Kopš 2020. gada janvāra korespondente brīvdienu žurnālā "Vakara Ziņas" (izdevējs — SIA "Mediju nams").

Regulāri publicējas žurnālos "Likums un Taisnība" (izdevējs - "Rīgas Viļņi") un "KLUBS" (izdevējs - "Santa").

Saņēmusi titulu “Gada liepājnieks 2017” par kultūrvēsturisku darbu “Dziednīca pie jūras. Versija par Liepājas medicīnas vēsturi” (2017).

2020. gadā ir izveidojusi un bijusi kuratore vairākām nozīmīgām Latvijas personībām veltītām izstādēm, tai skaitā 2020. gadā veidotajai izstādei par ārstu ķirurgu Rasmas Kaju (1934—1995) un Oleva Kaju (1964—2019) dzīves un darba gaitām.

https://lv.wikipedia.org/wiki/L%C4%81sma_Gaitniece

Autore par dzīvi, kas netaupa.

https://www.facebook.com/watch/?v=1495689021172903