Laboratorijas zemākajos stāvos atradīsies gaisa kameras un slūžas. Te cilvēki varēs pārģērbties hidrokostīmos, iesēsties zemūdens laivās un veikt pētījumus jau autonomā režīmā pat vairāku simtu metru dziļumā.
[Jāsaka ka peldošas zemūdens mājas projekts nav nekas jauns, jau akvanautikas pirmsākumos, kad Žaka-Iva Kusto zemūdens pētnieku grupas radīja vienas no pirmajām zemūdens mājām pēc ūdenslīdēju zvana principa, kādu laiku darbojās arī līdzīgas, peldošas ''mājas'', tikai ne tik lielas, kā šī – t.p.]
Saites:
http://www.seaorbiter.com/prehome
http://thefutureofthings.com/pod/43/the-sea-orbiter.html
http://gizmodo.com/#!186122/sea-orbiter-around-the-world-in-730-days
http://www.youtube.com/watch?v=f8qvE8zkEeQ
http://www.youtube.com/watch?v=cel4U1hJTrY&feature=related
Par zemūdens mājām un dzīvi zem ūdens.
http://en.wikipedia.org/wiki/Underwater_habitat
http://pilipovich.narod.ru/voda/
...un nirstošā lidmašīna-zemūdens laiva.
Lai veiktu Pasaules okeāna monitoringu daudz lielākos dziļumos, Kalifornijā beidz konstruktīvas iestrādnes, projektējot unikālu, lidojošu zemūdeni. Kādu tad – zemūdens vai lidojošu?
- Gan to, gan to! - atbild konstruktori. Parastās submarinas uzpildās ar ūdeni aiz borta un iegrimst. Izpūš balasta cisternas un paceļas. Lidojošā zemūdens laiva maina augstumu, tas ir, dziļumu līdzīgi kā lidmašīna – mainot spārna leņķi. No tradicionālām zemūdenēm tā atšķiras – nu, tāpat kā lidmašīna no aerostata.
Iepriekšējie ''ūdens lidmašīnas'' modeļi pēc izmēra un formas vairāk atgādināja pludlīnijas ūdenslīdēju... nē, vairāk kosmisko skafandru (20 darba gadu laikā jau ir tikušas radītas četras spārnoto submarinu paaudzes). Lūk, ''Deep Flight I'' raksturojums: dzinēji darbojas no litija polimēru baterijām, nolaišanās dziļums 450 m, ātrums 6 mezgli, var pavadīt zem ūdens 24 stundas. Pilots, kuram nav vajadzības sajust augšu un apakšu, vada zemūdeni guļus, tā peld vairums lielo jūras dzīvnieku. Ja baterijas iztukšojas, submarina vienkārši uzpeld.
Nākošā varianta ''Deep Flight II'' galvenais uzdevums – ''lidojums'' Marianu dziļvagā. Pašlaik problēma – nauda – vajadzīgi 15 miljoni dolāru. Paša zemūdens aparāta būve aizņems pusotru gadu, pēc tam varēs sākt ekspedīciju ar nosaukumu ''Everests''.
Saites.
http://www.gizmag.com/go/1890/
http://www.youtube.com/watch?v=Em6yW6lUW-4
http://www.youtube.com/watch?v=HZCeqs-fR60&feature=related
http://www.deepflight.com/subs/df2.htm
Tas, ka jūrās un okeānos vēl ir ko atklāt, piepildījās atklājot ko jaunu, it kā pavisam ''apgūtā'' vietā. Rakstiņš no avīzes ''Sekretnije isļedovaņija'' 2011. gada 2. numura.
Upe jūras dibenā.
Apbrīnojamu atklājumu pagājušā gada vasarā izdarīja zinātnieku komanda no Lielbritānijas, Kanādas un Turcijas universitātēm. Melnās jūras dibena pētīšanas laikā viņi atklāja neko citu, kā... zemūdens upi. Pa gigantisku gultni, kas stiepjas no Vidusjūras uz Melno jūru, tek visīstākā upe – ar visu, kas upei piederas: ūdeni (sāļāku un blīvāku, nekā Melnās jūras ūdens, tāpēc arī tek nesajaucoties ar jūras ūdeni), krastiem, pietekām, krācēm, ūdenskritumiem un pat palieni. Speciālisti ir saskaitījuši, ka, ja šo upi pārnestu uz sauszemi, tad tā kļūtu par sesto lielāko pasaulē pēc ūdens apjoma, kas iztek pa tās gultni. Straumes ātrums šajā neparastajā upē – 6 km stundā, dziļums sasniedz 35 metrus, bet platums – pat 800 m. Pagaidām Melnajā jūrā atrastā upe ir vienīgā, zināmā, zemūdens upe. Taču zinātnieki uzskata, ka Zemes jūrās un okeānos līdzīgu upju ir daudz un jāķeras pie to meklēšanas un izpētes, lai labāk saprastu dabiskos procesus, kas notiek Pasaules okeānā, tātad arī uz visas planētas.