Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (1610 – 1682) vēlējās attīstīt tirdzniecību ar hercoga muiži ražojumiem un iesaistīties pasaules kolonizācijas procesā. Šim nolūkam viņš izvērsa kuģu būvēšanu un sūtīja tos ne vien uz Eiropas ostām, bet arī uz Āfriku un Ameriku. 17.gadsimta 40.gadu beigās un 50.gadu sākumā Jēkabs sapņoja arī par Indijas sasniegšanu un jaunu zemju atklāšanu tā sauktajā Ostindijā – teritorijās, kas atradās Klusā un Indijas okeāna akvatorijā. Šī projekta realizāciju hercogs plānoja veikt kopīgi ar pāvestu, jo Vatikāns bija izslavēts ar milzu bagātību, bet vērienīgais projekts prasīja lielus finansiālos līdzekļus.

1651. un 1654.gadā hercogs Jēkabs kā savu pārstāvi uz Romu pie pāvesta Inocenta X sūtīja Viļņas bīskapa radinieku katoļu priesteri Jakobu Gorecki. Hercogs piedāvāja pāvestam 40 kuģu un 24 000 vīru, kamēr pāvestam no savas puses būtu jāiegulda ap 3 – 4 miljoniem dālderu. Garīgo virsvadību jauniegūtajos atbalsta punktos un kolonijās Jēkabs, kurš reliģiskā ziņā bija visai tolerants, atstāja katoļu baznīcas ziņā, bet visus ienākumus būtu jādala uz pusēm.

Tomēr sarunas Pāvesta kūrijā nesekmējās. Sākotnēji pāvests Inocents X nevēlējās iesaistīties nekādos darījumos ar luterticīgo firstu, bet vēlāk, kad viņš jau kļuva pielaidīgāks, sarunas pārtrauca pāvesta nāve 1655.gada 7.janvārī. Savukārt pāvests Aleksandrs VII nekādu interesi par projektu neizrādīja, bet hercogam Jēkabam lielas rūpes sagādāja karš starp Krieviju, Poliju-Lietuvu un Zviedriju, kas risinājās tiešā hercogistes robežu tuvumā.

Jāpiezīmē, ka hercoga piedāvājums izskatās diezgan fantastisks, jo hercoga flotē maksimuma gados vienlaikus darbojās līdz 35 kuģiem, bet vidēji gadā minēti 10 līdz 25 kuģi. Goreckim izsniegtajā instrukcijā gan nav pateikts, cik ilgā laikā hercogs plānoja sagādāt augstākminēto kuģu un vīru skaitu.