DELFI Izklaide | 14. augusts 2013
Tāpat vairums cilvēku šādās situācijās runā par pilnīgu mieru un svētlaimi, kas viņus pārņēmusi klīniskās nāves laikā.
"Daudzi pacienti pēc komas pārdzīvošanas uzskata, ka viņi guvuši pārliecinošus pierādījumus par paradīzes un dieva eksistenci. Tāpēc arī mums gribējās izskaidrot tik spēcīgus pārdzīvojumus un saprast, kas cilvēka smadzenēs notiek pēc sirds apstāšanās," skaidrojusi Mičiganas universitātes neiroloģe Džimo Bordžigina.
Tā kā tamlīdzīgus eksperimentus veikt ar cilvēkiem ir ārkārtīgi grūti, zinātnieki nolēmuši izmantot žurkas. (Pētījuma gaita un rezultāti aprakstīti izdevumā Proceedings of the National Academy of Sciences).
Grauzēju smadzenēs zinātnieki implantēja sešus elektrodus, izdarīja tiem nāvējošas injekcijas, bet pēc tam ar elektroencefalogrammas palīdzību mērīja dzīvnieku smadzeņu aktivitāti.
Izanalizējot neironos notiekošo sarežģīto elektromagnētisko svārstību procesa grafiskos attēlus, pētnieki žurku agonijas brīdī novēroja smadzeņu aktivitātes uzplaiksnījumus.
"Mēs bijām pārsteigti. Tajā smadzeņu garozas daļā, kas atbild par vizuālajiem tēliem, bija vērojama ievērojama aktivitāte, kas turpinājās pirmās 30 sekundes pēc žurku sirds apstāšanās.
Mūsuprāt, tas arī izskaidro, kāpēc pacienti tuvām nāves pieredzes (near-death experience) laikā redz košus tēlus, kas viņiem izraisa spēcīgas emocijas," komentējusi Bordžigina.
Neiroloģe šīs vīzijas gan nesaista ar aizkapa dzīves eksistences pierādījumiem; gluži pretēji - viņa uzskata, ka tā drīzāk ir intensīva sapņošanas versija.
"Mēs ar kolēģiem uzskatām, ka tuvās nāves pieredze tiek piedzīvota tajā brīdī, kad smadzenes cenšas sevi glābt, un līdz ar to šīs vīzijas kļūst par savdabīgu blakusefektu.
Kad jūs nospiežat slēdzi, gaisma izdziest uzreiz. Ar smadzenēm viss ir daudz sarežģītāk: tajās notiek vesela virkne sarežģītu pārmaiņu, kuru laikā cilvēki piedzīvo kaut ko līdzīgi ārkārtīgi intensīvai sapņošanai," skaidrojusi eksperte.