Kaut arī Lūks Skaivolkers ir viens no galvenajiem nemiernieku varoņiem DeathStar iznīcināšanā, kā arīdzan šī krājuma ietvaros, bet mentora Obi-Wan Kenobi puisi ir atstājis dziļās šaubās par savām prasmēm. Tas reizē viņu ieceļ Impērijas un Darth Vader uzmanības centrā ar mērķi iznīcināt potenciāli pēdējo eksistējošo džedaju, kā arī mudina pašu Lūku doties gandrīz jau zudušo džedaju relikviju un mācību meklējumos uz dzimto Coruscant planētu, kur briesmas uzglūn no katra stūra, un loģiski, ka spriedzes kāpināšanas nolūkos, Lūks tajās arī iekuļas.
Pavisam negribot par pretošanās kustības seju ir kļuvis arī pilots un kontrabandists Hans Solo, bet nez kāpēc par tādu nav kļuvis Čubaka – iespējams pie vainas ir daudziem nesaprotamā valoda un/vai ar Solo nesalīdzināmais izskata pievilcīgums, kādēļ par tādu nav kļuvis apmatojuma bagātais un visādi citādi no neiespējamām situācijām izkļūt spējīgais Hana palīgs. Ar Hanu vienā komandā ir ielikta arī princese Leia, kas paralēli ļauj viņu sižetā ievīt paredzamu dažu labu romantisko potenciālu; īpaši, kad pirmā krājumā beigās abus pārsteidz Hana profesijas kolēģe, kura turklāt pasludina sevi esam par viņa sievu. Protams, nekur tālu no šīs kompānijas nav arī androīdi C-3PO un R2-D2 (vēl viens tēls ar valodu, kuru citi saprot, bet ne lasītājs) – neslikti atbalsta tēli, kuru lielākais pienesums ir daža laba frāze ar mērķi uzjautrināt.
Salīdzinot ar pirms tam izlasītajiem Doctor Aphra pirmo krājumu un Darth Maul tēlam veltīto, tad šajā visaptverošais lielais sižets ir grandiozāks un līdz ar to varoņiem, kuri arī paši par sevi šķita labāki, nav jāmēģina piesegt tik lielus sižeta trūkumus un jādara kaut kas darīšanas pēc.
Var saprast iemeslu, kāpēc autori un Marvel izvēlējušies ilustrēt tēlus pēc aktieru līdzības no pirms tam uzņemtajām filmām; tas ļauj ātrāk aprast ar pasauli un varoņiem gan tādus, kas nav diži franšīzes fani (kā es), kā arī visticamāk ir drošs veids, kā nesaniknot tos, kuri sevi par tādiem uzskata un vēlas jau filmās iemīļotos tēlus redzēt tādus pašus arī komiksos.