Pats interesantākais, visas pēdas vērstas vienā virzienā, vadoties no tā ķīniešu paleontologi secinājuši: tās atstājušas grupa senu ķirzaku, kuras bēgot glābās no kādām briesmām, iespējams, bēga no plēsēja.
Ķīnieši pēdu skaitu, kas atrastas Džučenas tuvumā, nosauc par rekordskaitli. Tomēr tas nav tā. Uz zemes ir stūrītis, kur dinozauri atstāja pēdas daudz pamatīgāk – tā ir Kugitangtau priekškalne Turkmenistānas dienvidaustrumos uz tā saucamā Hodžapiļas plato („svētie ziloņi”).
„Свободная Пресса” korespondentam izdevās personiski saskaitīt ķirzaku pēdas uz šī plato, kā arī uz blakusesošajiem plato – to bija ievērojami vairāk par trim tūkstošiem.
Kugitangtau rajons – nomaļa Turkmēnijas province un visai mazapdzīvota vieta. Dažus kilometrus no Hodžagiļas aula, vietējie gani vēl pirms 200 gadiem atklāja ieslīpu akmeņainu plato ar lieliski saglabājušamies pēdām. Saprotams, visi vietējie mīti un leģendas, tā vai citādi, stāsta par „svētajiem ziloņiem”, kuri, it kā, naktīs uz šī plato rīko savas dejas. Pašas mazākās pēdas garums – 18-20 cm, bet pašas lielākās pēdas garums sasniedz 71 cm. Pēc zinātnieku domām, tās ir megalozaura pēdas, kas ir viens no pašiem lielākajiem Juras perioda pārstāvjiem.
Akmeņainais plato ir burtiski „ziloņu” nopēdots. Pat dīvainākais visā ir tas, ka dinozauru pēdu ķēdītes šur tur mijas ar pēdām, kuras atstājušas .... cilvēka kājas.
Turkmēņu profesors, ģeologs Kurbans Amannijazovs vēlāk apmulsināja, apstiprinot man: jā, pēdas, kas ļoti līdzīgas cilvēka pēdām var pamanīt it visur pamīšus ar dinozauru ķepu nospiedumiem. Gan vienas gan otras iespiestas Juras perioda iežu slānī, kuram, pēc viņa vārdiem, ir apmēram 200 miljoni gadu.
- Neapstrīdami, - teica jūsu korespondentam zinātnieks – pēdas atstājis cilvēkveidīgs dzīvnieks. Un mēs patiesi varam teikt, ka šīm pēdām nav ne pieci un ne desmit gadi, bet – tik pat daudz, cik ķirzaku pēdām. Nospiedumi atbilst 43 kājas izmēram.
Tā izskatījās Sinosauropteryx
Pēc kāda laika reportāžu par šo braucienu es publicēju vienā populārā Maskavas avīzē. Rezonanse bija liela, par cik dotais fakts nonāca tiešā pretrunā ar Darvina evolūcijas teoriju. Taču kas tad atstāja pēdu nospiedumus Turkmēnijas kalnos? Citplanētietis? Radījums no paralēlās pasaules? Lai kā tur arī nebūtu, profesors Amannijazovs uzskatīja ka, ja izdosies pierādīt pēdu piederību humanoīdiem, tad tas apgāzīs zinātni par cilvēkiem, ar cilvēce novecos, kā minimums, par 150 miljoniem gadu.
Par šo faktu ieinteresējās doktors Deniss Svifts no ASV Dinozauru Institūta. Viņš panāca oficiālu valdības un Turkmēnijas ZA uzaicinājumu, un atlidoja uz Ašhabadu lai izpētītu aizvēsturiskos nospiedumus. Sviftu pavadīja Turkmenistānas ZA Ģeoloģijas institūta profesors Halmurads Hudaikulijevs. Viņi sasniedza plato un savām acīm pārliecinājās par cilvēka pēdu esamību.
Svifta ekspedīcija atklāja vēl dažus dīvainus faktus. Piemēram, uz dinozauru plato acīmredzami varēja izsekot arī kalnu āžu nagu nospiedumus; āži šeit dzīvojuši Juras periodā. Eksperti, iepazinušies ar šīm pēdām, atzina, ka tās ir identiskas mūsdienu āžu nagiem, to dzīvnieku nagu nospiedumiem, kas Kugintangtau dzīvo arī pašlaik. Tas ir, dinozauri ir izmiruši, āži – nē.
- Šie fakti sagrauj jau bez tā nestabilo laika skalu, pie kuras pieturas evolucionisti, - secināja amerikāņi publicējot tos amerikāņu presē...
Kas gan varēja tā nobiedēt ķīniešu ķirzakas, ka tās bēga pa galvu pa kaklu? Vai tik ne mūsdienu cilvēka sencis?
Starp citu
Pagājušajā nedēļā žurnālā Science tika publicēts raksts par to, ka paleontologi pirmo reizi pilnībā atjaunojuši spārnotā dinozaura Anchiornis huxleyi ārējo izskatu un, arī, tā krāsojumu.
Zinātnieki izmantoja tehnoloģiju, kas analoģiska tai, kura nesen ļāva paleontologiem no Lielbritānijas un Ķīnas noskaidrot Sinosauropteryx dzimtas dinozauru spalvu krāsu: viņi izpētīja pārakmeņojušās melansomas – šūnu organellas, kurās atrudamas krāsojošā pigmenta granulas.
Kopumā tika izpētīti 29 Anchiornis huxleyi apspalvojuma paraugi. Izmantojot statistisko analīzi, zinātnieki salīdzināja iegūtos datus ar datiem par mūsdienu putnu melansomām. Rezultātā viņiem ar 90 % ticamības pakāpi izdevās noteikt paraugu krāsu.
Pēc zinātnieku vārdiem, A. huxleyi apspalvojums bija diezgan spilgts. Tas norāda uz to faktu, ka spalvas nekalpoja lidojumam. Pētnieki domā, ka apspalvojuma neparastais krāsojums kalpoja par kamuflāžu vai saskarsmes līdzekli. Bez tam apspalvojums varēja kalpot par rotājumu.
Uz autora foto: megalozaura pēdas nospiedums uz Hodžapiļas plato Turkmenistānā.